Pavadot savas brīvdienas pie mums Mazirbē,Baltijas jūras ziemeļu daļā, jums ir unikāla iespēja baudīt šīs malas auru un burvību, neskartas dabas mieru un klusumu no ikdienas pilsētas burzmas. Izstaigāt jūras malu,dabas takas ar vienreizēju faunu un floru. Redzēt dažādus tūrisma iecienītus objektus Lībiešu tautas namu,laivu kapus,baznīcu un mācītājmuižu,Mazirbes mērakmeni,viduslaiku kapsētu,Vilkaču kapu,Balto kalnu u.c. Staigājot pa liedagu,skaidrā laikā var saskatīt Serves bāku.Krēslā vienlaicīgi var vērot trīs bākas : Kolkas,Serves un Miķeļtorņa bākas.Ja būsiet pacietīgs, iespējams varēsiet novērot "zaļo staru", kurš parādās tūlīt pēc saulrieta. Tā redzēšana sola laimi mīlestībā.

Vilkaču kapi

Mazirbē pie baznīcas ir kāda akmeņiem nokrauta piemiņas vieta, ko uzskata par vilkača kapu

Lībiešu nams

Mazirbe ir lielākais lībiešu ciems Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas centrs. Tajā atrodas 1939. gadā celtais Lībiešu Tautas nams. Telpās iekārtota ekspozīcija par lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu

Šlīteres bāka

Šlīteres bāka atrodas Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā 5,3 km attālumā no jūras. Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, nonākam nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Skaidrā laikā no šī skatu punktu var redzēt Sirves bākas torni Sāmsalā (Igaunija), kā arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku. Šlīteres bāku 1849. gadā uzcēla Dundagas muižas barons meža ugunsgrēku novērošanai un kā dienas orientieri kuģiem Baltijas jūras Irbes šaurumā.

Kolkas bāka

Kolkas bāka ir nozīmīgākā Latvijas bāka, uzbūvēta uz Latvijas vienīgās (mākslīgas) salas. Tā uzcelta 1884. gadā 6 km attālumā no Kolkas krasta. Bākas tornis izgatavots Pēterburgā un nogādāts uz salu pa daļām.

Laivu kapsēta

Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka pagājušā gadsimta 50. – 60. gados. Mazirbē redzamais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē.

Mazirbes mērakmens

Viena no mūsdienu leģendām ir Mazirbes mērakmenī,kurā iegravēts vēstījums, ka pēc 1710.-1711. gada mēra epidēmijas Dundagas jūrmalā posmā no Jaunciema līdz Žocenei dzīvi palikuši tikai desmit cilvēki.